Visvienkāršākie un biežāk lietotie termini elektromagnētiskās saderības problēmām

Oct 26, 2021

Atstāj ziņu

Visvienkāršākie un biežāk lietotie termini elektromagnētiskās saderības problēmām

1. Elektromagnētiskā vide: visu noteiktā vietā esošo elektromagnētisko parādību summa;

2. Elektromagnētiskā emisija: parādība, ka elektromagnētiskā enerģija tiek emitēta no avota;

3. Elektromagnētiskā uzmākšanās: jebkura elektromagnētiska parādība, kas var pasliktināt ierīču, iekārtu vai sistēmu veiktspēju vai sabojāt dzīvas vai nedzīvas vielas;

4. Elektromagnētiskie traucējumi: iekārtu, pārraides kanālu vai sistēmu veiktspējas pasliktināšanās, ko izraisa elektromagnētiskie traucējumi;

5. Veiktspējas pasliktināšanās: ierīces, iekārtas vai sistēmas darbības veiktspējas nevēlama novirze no parastās darbības;

6. Elektromagnētiskais troksnis: laikā mainīga elektromagnētiska parādība, kas acīmredzami nepārraida informāciju. To var uzklāt un apvienot ar noderīgiem signāliem;

7. Bezjēdzīgi signāli: signāli, kas var sabojāt noderīgu signālu uztveršanu;

8. Traucējumu signāls: sabojāt signālu, ko saņem noderīgais signāls;

9. Imunitāte pret uzmākšanos: ierīces, iekārtas vai sistēmas spēja saskarties ar elektromagnētisko uzmākšanos, nesamazinot tās darbības veiktspēju;

10. Elektromagnētiskā jutība: elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē ierīces, iekārtas vai sistēmas spēja izvairīties no veiktspējas pasliktināšanās;

11. Laika mainīgā līmenis: laika mainīgo lielumu, piemēram, jaudas vai lauka parametru, vidējā vērtība vai svērtā vērtība, kas iegūta noteiktā laika intervālā noteiktā veidā;

12. Traucējuma robeža: noteiktajai mērīšanas metodei atbilstošs maksimāli pieļaujamais elektromagnētisko traucējumu līmenis;

13. Traucējumu robeža: elektromagnētiskie traucējumi samazina ierīces, iekārtas vai sistēmas maksimāli pieļaujamo veiktspēju;

14. Elektromagnētiskā saderība: ierīces vai sistēmas spēja normāli darboties tās elektromagnētiskajā vidē un nerada nepanesamus elektromagnētiskus traucējumus nekam apkārtējā vidē;

15. Elektromagnētiskās saderības līmenis: maksimālais elektromagnētisko traucējumu līmenis, kas paredzēts ierīcēm, iekārtām vai sistēmām, kas darbojas noteiktos apstākļos;

16. Traucējumu avota emisijas līmenis: noteiktas ierīces, iekārtas vai sistēmas emitēto elektromagnētisko traucējumu līmenis, kas mērīts ar noteiktu metodi;

17. Traucējumu avotu emisijas limiti: norāda elektromagnētisko traucējumu avotu maksimālo emisijas līmeni;

18. Imunitātes līmenis: maksimālais traucējumu līmenis, kad noteiktai ierīcei, iekārtai vai sistēmai tiek pielietots noteikts elektromagnētiskais traucējums un tā joprojām var darboties normāli un uzturēt nepieciešamo veiktspējas līmeni;

19. Imunitātes robeža: noteiktais minimālais imunitātes līmenis;

20. Imunitātes robeža: starpība starp ierīces, iekārtas vai sistēmas imunitātes robežu un elektromagnētiskās saderības līmeni;

21. Elektromagnētiskās saderības robeža: starpība starp ierīces, iekārtas vai sistēmas imunitātes robežu un traucējumu avota emisijas robežu;

22. Uzmākšanās novēršana: pasākumi, lai vājinātu vai novērstu elektromagnētisko uzmākšanos;

23. Traucējumu slāpēšana: pasākumi, lai vājinātu vai novērstu elektromagnētiskos traucējumus;

24. Emisijas robeža: starpība starp ierīces, iekārtas vai sistēmas elektromagnētiskās saderības līmeni un emisijas robežvērtību;

25. Elektromagnētiskais starojums: parādība, ka enerģija tiek izstarota no avota kosmosā elektromagnētisko viļņu veidā un enerģija tiek pārraidīta telpā elektromagnētisko viļņu veidā;

26. Radiofrekvenču troksnis: elektromagnētiskais troksnis ar radiofrekvences komponentiem;

27. Radiofrekvences traucējumi: elektromagnētiskie traucējumi ar radiofrekvences komponentiem;

28. Pārejošs stāvoklis: fizikāls lielums vai fiziska parādība, kas mainās starp diviem blakus esošiem stabiliem stāvokļiem, kuru maiņas laiks ir mazāks par attiecīgā laika skalu;

29. Impulss: fizisks lielums, kas pēkšņi mainās īsā laika periodā un pēc tam ātri atgriežas sākotnējā vērtībā;

30. Impulsa impulss: noteiktam mērķim tas ir līdzīgs vienības impulsam vai Dirac funkcijas impulsam;

31. Smailes impulss: vienvirziena impulss ar īsu ilgumu;

32. Impulsa pieauguma laiks: laiks, kas nepieciešams, lai impulsa momentānā vērtība pirmo reizi pieaugtu no noteiktās apakšējās robežas līdz noteiktai augšējai robežai;

33. Pieaugošā likme: vidējais lieluma ātrums, kas ir norādītajā vērtību diapazonā, tas ir, no 10% līdz 90% no maksimālās vērtības, laika gaitā;

34. Pārraušanas impulss vai svārstības: ierobežots skaidru impulsu skaits vai ierobežota ilguma svārstības;

35. Impulsu uzmākšanās: elektromagnētiskā uzmākšanās, kas parādās uz noteiktas ierīces vai iekārtas un izpaužas kā virkne skaidru impulsu vai pārejošu notikumu;

36. Nepārtraukts troksnis: konkrētas ierīces efektu nevar sadalīt skaidri atšķiramu efektu sērijās;

37. Nepārtraukts troksnis: konkrētas ierīces efektu nevar sadalīt skaidri atšķiramu efektu virknē.

38. Nepārtraukti traucējumi: konkrētas ierīces iedarbību nevar sadalīt skaidri nosakāmu elektromagnētisko traucējumu impulsu sērijā;

39. Jaudas uzmākšanās: elektromagnētiskā uzmākšanās, kas tiek pārraidīta uz ierīci, izmantojot barošanas avota līniju;

40. Barošanas avota noturība: noturība pret strāvas padeves traucējumiem;

41. Barošanas avota atsaistes koeficients: attiecība starp spriegumu, kas pieslēgts noteiktai barošanas avota pozīcijai, vai sprieguma vērtības, kas pieslēgts noteiktai ierīces ievades spailei un rada tādu pašu traucējumu efektu uz ierīci;

42. Korpusa starojums: starojums, ko rada iekārtas apvalks, izņemot starojumu, ko rada pievienotā antena vai kabelis;

43. Iekšējā imunitāte: ierīces, iekārtas vai sistēmas spēja normāli darboties bez veiktspējas pasliktināšanās, ja pie tās parastās ieejas vai antenas ir elektromagnētiski traucējumi;

44. Savienojuma koeficients: noteiktā ķēdē elektromagnētiskais lielums ir savienots no vienas noteiktas pozīcijas uz citu noteiktu pozīciju, un atbilstošā elektromagnētiskā daudzuma attiecība starp mērķa pozīciju un avota pozīciju ir savienojuma koeficients;

45. Savienojuma ceļš: ceļš, pa kuru daļa vai visa elektromagnētiskā enerģija tiek pārraidīta no regulēšanas uz citu ķēdi vai ierīci;

46. ​​Ekranēšana: pasākumi, ko izmanto, lai samazinātu lauka iekļūšanu noteiktās vietās;

47. Elektromagnētiskais ekranējums: izmantojiet vadošus materiālus, lai samazinātu ekranējumu, ko mainīgais elektromagnētiskais lauks iekļūst norādītajā zonā;

48. Atsauces pretestība: izmanto, lai aprēķinātu vai mērītu iekārtas radītos elektromagnētiskos traucējumus ar noteiktu pretestības vērtību.


Nosūtīt pieprasījumu