Mūsdienās elektronisko sistēmu takts frekvence ir vairāki simti megahercu, izmantoto impulsu priekšējās un beigu malas atrodas zem nanosekundes diapazona, un augstas kvalitātes video shēmas tiek izmantotas arī subnanosekundes pikseļu ātrumiem. Šie lielāki apstrādes ātrumi rada pastāvīgus izaicinājumus inženierzinātnēs. Tāpēc mūsu uzmanības vērts ir tas, kā novērst un atrisināt savienotāja elektromagnētisko traucējumu problēmu.
Svārstību ātrums ķēdē kļūst ātrāks (pieaugšanas / krituma laiks), sprieguma / strāvas amplitūda kļūst lielāka, un problēma kļūst lielāka. Tāpēc elektromagnētiskās saderības (EMC) risināšana mūsdienās ir grūtāka nekā agrāk.
Pirms diviem ķēdes mezgliem strauji mainīgā impulsa strāva ir tā sauktais diferenciālā režīma trokšņa avots. Elektromagnētiskais lauks ap ķēdi var savienoties ar citiem komponentiem un iebrukt savienojuma daļā. Induktīvi vai kapacitatīvi savienots troksnis ir parastā režīma traucējumi. Radiofrekvenču traucējumu strāvas ir vienādas viena ar otru, un sistēmu var modelēt šādi: sastāv no trokšņa avota," upura ķēde" vai"uztvērējs" un cilpa (parasti aizmugures plate). Lai aprakstītu traucējumu lielumu, tiek izmantoti vairāki faktori: trokšņa avota intensitāte, laukuma ap traucējumu strāva lielums un izmaiņu ātrums.
Tādējādi, lai gan ķēdē pastāv nevēlamu traucējumu iespējamība, troksnis gandrīz vienmēr ir līdzmodelis. Kad kabelis ir pievienots starp ieejas/izejas (I/O) savienotāju un šasiju vai zemes plati, kad parādās kāds RF spriegums, var pietikt ar dažiem miliampēriem RF strāvas, lai pārsniegtu pieļaujamo emisijas līmeni.
Trokšņa savienošana un izplatīšanās
Kopējā režīma troksnis rodas nepamatota dizaina dēļ. Daži tipiski iemesli ir tādi, ka atsevišķu vadu garumi dažādos pāros ir atšķirīgi vai attālumi līdz spēka plaknei vai šasijai ir atšķirīgi. Vēl viens iemesls ir komponentu defekti, piemēram, magnētiskās indukcijas spoles un transformatori, kondensatori un aktīvās ierīces (piemēram, īpašu integrālo shēmu (ASIC) pielietojums).
Magnētiskie komponenti, īpaši tā sauktais"dzelzs serdes droseļvārsts" tipa enerģijas uzkrāšanas induktori, tiek izmantoti jaudas pārveidotājos un vienmēr rada elektromagnētiskos laukus. Gaisa sprauga magnētiskajā ķēdē ir līdzvērtīga lielai pretestībai virknes ķēdē, kur tiek patērēts vairāk enerģijas. Rezultātā dzelzs kodola droseļvārsta spole tiek uztīta uz ferīta stieņa, lai radītu spēcīgu elektromagnētisko lauku ap stieni, un spēcīgākais lauka stiprums ir elektroda tuvumā. Komutācijas barošanas avotā, kurā tiek izmantota izvilkšanas struktūra, uz transformatora ir jābūt spraugai ar spēcīgu magnētisko lauku starp tām. Vispiemērotākais elements magnētiskā lauka uzturēšanai ir spirālveida caurule, lai elektromagnētiskais lauks tiktu sadalīts visā caurules serdes garumā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc magnētiskajiem elementiem, kas darbojas augstās frekvencēs, priekšroka tiek dota spirālveida struktūrai.
Arī neatbilstošas atsaistes ķēdes bieži kļūst par traucējumu avotiem. Ja ķēdei nepieciešama liela impulsa strāva un daļējas atsaistes laikā nevar garantēt nepieciešamību pēc mazas kapacitātes vai ļoti augstas iekšējās pretestības, strāvas ķēdes radītais spriegums samazināsies. Tas ir līdzvērtīgs pulsācijai vai līdzvērtīgs straujām sprieguma izmaiņām starp spailēm. Iepakojuma izkliedētās kapacitātes dēļ traucējumi var savienoties ar citām shēmām, izraisot parastā režīma problēmas.
Ja kopējā režīma strāva piesārņo I/O interfeisa ķēdi, problēma ir jāatrisina, pirms tā tiek izvadīta caur savienotāju. Šīs problēmas risināšanai tiek ieteikts izmantot dažādas lietojumprogrammas. Video shēmā I/O signāli ir viengalīgi un tiem ir viena un tā pati kopīgā cilpa. Lai to atrisinātu, izmantojiet nelielu LC filtru, lai filtrētu troksni. Zemfrekvences sērijveida interfeisa tīklā ar zināmu izkliedētu kapacitāti pietiek, lai novirzītu troksni uz apakšējo paneli. Diferenciāli darbināmas saskarnes, piemēram, Ethernet, parasti tiek savienotas ar I/O zonu caur transformatoru, un savienojumu nodrošina centrālie krāni vienā vai abās transformatora pusēs. Šie centrālie krāni ir savienoti ar apakšējo plāksni, izmantojot augstsprieguma kondensatoru, lai kopējā režīma troksni novirzītu uz apakšējo plāksni, lai signāls netiktu izkropļots.
Kopējā režīma troksnis I/O zonā
Nav universāla risinājuma visu veidu I/O saskarnes problēmu risināšanai. Dizaineru galvenais mērķis ir labi izstrādāt ķēdi, un viņi bieži neievēro dažas detaļas, kas tiek uzskatītas par vienkāršām. Daži pamatnoteikumi var samazināt troksni, pirms tas sasniedz savienotāju:
1) Novietojiet atdalīšanas kondensatoru tuvu slodzei.
2) Priekšējās un aizmugurējās malas strauji mainīgās impulsa strāvas cilpas izmēram jābūt mazākajam.
3) Neturiet augstas strāvas ierīces (ti, draiverus un ASIC) tālāk no I/O portiem.
4) Izmēriet signāla integritāti, lai nodrošinātu minimālo pārsniegumu un nepietiekamību, īpaši kritiskiem signāliem ar lielu strāvu (piemēram, pulksteņi un kopnes).
5) Izmantojiet lokālo filtrēšanu, piemēram, RF ferītu, lai absorbētu RF traucējumus.
6) Nodrošiniet zemas pretestības klēpja savienojumu ar grīdlīstes plati vai atsauci I/O zonā uz grīdlīstes. RF troksnis un savienotāji
Pat ja inženieri veic daudzus no iepriekš uzskaitītajiem piesardzības pasākumiem, lai samazinātu RF troksni I/O zonā, nav garantijas, ka šie piesardzības pasākumi būs pietiekami veiksmīgi, lai izpildītu emisijas prasības. Daži trokšņi tiek vadīti ar traucējumiem, tas ir, kopējā režīma strāva plūst uz iekšējās shēmas plates. Šo traucējumu avots ir starp aizmugurējo plakni un ķēdi. Tāpēc šai RF strāvai jāplūst pa ceļu ar viszemāko pretestību (starp apakšējo plāksni un signālu nesošo līniju). Ja savienotājam nav pietiekami zemas pretestības (pārklāšanās vietā ar pamatplāksni), RF strāva plūst caur izkliedēto kapacitāti. Kad šī RF strāva plūst caur kabeli, neizbēgami notiks emisija.
Vēl viens mehānisms parastā režīma strāvas ievadīšanai I/O zonā ir tuvumā esošo spēcīgu traucējumu avotu savienošana. Pat daži"pasargāts" savienotāji ir bezjēdzīgi, jo traucējumu avots atrodas savienotāja tuvumā, piemēram, datora vidē. Ja starp savienotāju un aizmugures plakni ir atstarpe, šeit inducētais RF spriegums var pasliktināt EMC veiktspēju.
Ir metodes savienotāju ekranēšanai, pirkstu niedres vai blīvju pievienošanai. Savienotāja pārklāšanās ir paredzēta, lai aizpildītu atstarpi starp savienotāju un korpusu. Šī metode prasa starpliku. Metāla blīves ir labākas, ja tās tiek pareizi apstrādātas, tas ir, kamēr virsma nav piesārņota, kamēr rokas nepieskaras vai nesabojā blīvi, un kamēr ir pietiekami daudz spiediena, lai uzturētu labu, zemu. - pretestības kontakts.
Vēl viena metode ir savienotāja uzstādīšana savienotājā vai savienotāja uzstādīšana uz korpusa. Šajā laikā maksimālā saskares virsma ir nedaudz mazāka, un ir stingri jākontrolē cilpiņu izmērs un elastība. Uzstādot ekranētu savienotāju, izveidojiet atveri uz korpusa un noņemiet eļļu atveres malā. Uzmanīgi pagatavojiet to. Ja pielaide nav piemērota, savienotājs pārāk dziļi iegrims korpusā un pārklāšanās tiks pārtraukta. Katrs EMC inženieris zina, ka" izcili" sistēmai, šai problēmai jāatbilst palaišanas prasībām, un tā ir savlaicīgi jāpārbauda ražošanas līnijā. Nepiesprādzētas vai saliektas blīves, kas uzstādītas uz eļļas kritiskajās vietās, neizdosies.
EMI savienotājs tika izvēlēts šādu iemeslu dēļ:
1) Vadošā putuplasta ir ārkārtīgi mīksta, un to var novietot visā savienotāja apkārtmērā. Tas novērš problēmas, kas saistītas ar otru korpusu un blīvi.
2) Mašīnbūves inženieris var uzstādīt savienotāju sistēmas šasijas pieļaujamās pielaides diapazonā.
3) Savienotājs un šasija ir savienoti ar zemu pretestību, lai nodrošinātu labu kontaktu. Skapja sienas iekšējās puses oderējumu var izgatavot no mīkstākiem materiāliem, ja tas ir jākrāso un tai ir maskēšanas prasība.
4) Konstrukcijām, kurām nepieciešama piespiedu dzesēšana, starplikai vēlams būt citai iezīmei: šuvei starp savienotāju un korpusa sienu jābūt noslēgtai, lai samazinātu gaisa noplūdi. Putekļainā vidē blīvei jāpalīdz uzturēt sistēmu tīru.
